"Saulainā Lieldienas izstāde!"

 Tatjanas Jakovlevas vaļasprieks-tamborētas mīļlietiņas.

No 21. līdz 25. martam Latvijā norisināsies ikgadējā informatīvi izglītojošā kampaņa “Digitālā nedēļa 2022”. Dažādos pasākumu formātos uzņēmumi un iedzīvotāji tiks aicināti attīstīt digitālās prasmes biznesam un nodarbinātībai, aktīvāk izmantot tehnoloģijas un pakalpojumus, vienlaikus pievēršot uzmanību digitālajai identitātei, drošībai un kritiskajai domāšanai.

 “Digitālā nedēļa 2022” rosinās pievērsties digitālajai drošībai un kritiskajai domāšanai No 21. līdz 25. martam Latvijā norisināsies ikgadējā informatīvi izglītojošā kampaņa “Digitālā nedēļa 2022”. Dažādos pasākumu formātos uzņēmumi un iedzīvotāji tiks aicināti attīstīt digitālās prasmes biznesam un nodarbinātībai, aktīvāk izmantot tehnoloģijas un pakalpojumus, vienlaikus pievēršot uzmanību digitālajai identitātei, drošībai un kritiskajai domāšanai. “Digitālās nedēļas 2022” ietvaros notiks virkne saistošu pasākumu un diskusiju, kam ikviens interesents varēs sekot līdzi TVNET portālā, LIKTA Facebook un citās interneta tiešraidēs. “Digitālā nedēļa 2022” tiks atklāta 21. martā ar pasākumu “Eiropas digitālās desmitgades un digitālas transformācijas un prasmju prioritātes Latvijā”. Tajā diskutēs, kā sasniegt mērķus, kas definēti Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021– 2027 un Eiropas digitālās desmitgades uzdevumos prasmju, biznesa un pakalpojumu un infrastruktūras jomā. Skatītāji varēs rast atbildi uz jautājumiem: kādi mērķa rādītāji definēti Latvijas valsts politikas dokumentos? Kāda ir nozaru, nevalstisko organizāciju un valsts sadarbība to īstenošanā? 22. marta diskusijā “Prasmes biznesam un nodarbinātībai” tiks runāts par pieejamo atbalstu uzņēmumiem, digitalizācijas iespējām un veidiem digitālo prasmju līmeņa paaugstināšanai. Pasākuma dalībnieki tiks iepazīstināti ar iniciatīvu “Gudrā Latvija”, kas sniegs ieskatu nozares pašreizējā situācijā un digitālās transformācijas iespējās palīdzēt sasniegt straujāku ekonomisko izaugsmi. Pasākuma laikā varēs uzzināt par pieaugušo izglītības programmām, iedzīvotāju interesi iesaistīties mūžizglītības programmās un to, kādas ir pieprasītākās digitālo prasmju (IKT) programmas. Informēsim arī par Baltijas virtuālo prakšu projektu, kura galvenais mērķis ir sniegt digitālās prasmes un pieredzi virtuālās prakses veidā Baltijas valstu organizācijās un uzņēmumos. Par runātājiem un viņu tēmām vairāk var uzzināt eprasmes.lv 23. marta nozīmīgākais notikums būs tiešsaistes diskusija “Digitālo pakalpojumu neredzamā puse”. Pasākumā dalībnieki spriedīs par digitālo pakalpojumu izstrādi un to pienesumu sabiedrībai un tautsaimniecībai, kā arī iepazīstinās skatītājus ar līdz šim plaši neizskanējušiem faktiem par pakalpojumu izstrādes aizkulisēm un Latvijas sasniegumiem Eiropas un pasaules līmenī. Varēs ielūkoties čatbotu treniņos, dronu pielietojumā lauksaimniecības darbos, kā arī uzzināt interesantus faktus par valsts pārvaldes pakalpojumu tapšanu un to ieguldījumu mūsu ikdienas atvieglošanā. 24. marts būs veltīts kritiskās domāšanas attīstībai un drošībai kibertelpā. Šīs dienas centrālais pasākums būs CERT.LV organizētais IT drošības seminārs “Esi drošs”, kurā tiks aplūkotas tādas tēmas kā kiberdrošības aktualitātes ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos, valsts un pašvaldību vietņu ievainojamību ziņošana, piegāžu ķēžu uzbrukumi. Tāpat tiks prezentēts CERT.LV pētījums par iedzīvotāju paradumiem internetā. Plašāka informācija par šo pasākumu pieejama CERT.LV mājas lapā. “Digitālās nedēļas 2022” noslēdzošā diena – 25. marts – būs veltīta prasmēm un infrastruktūrai. Diskusijā par digitālo infrastruktūru izglītības un prasmju attīstībai apspriedīs sasniegto un vēl veicamo datoru un interneta nodrošināšanai skolās gan no valsts, gan nozares perspektīvas. Izskanēs apkopojums par mācību procesa atbalsta risinājumiem, kas jau patlaban ir pieejami Latvijas skolās. Līdztekus šai diskusijai notiks seminārs “Nepieciešamās prasmes informācijas pārbagātības laikā”. Tas sniegs ieskatu medijpratības terminu skaidrojumā ar piemēriem un ieteikumiem, kā neapjukt informācijas piedāvājumā. Papildus visos Latvijas reģionos notiks arī vairāk nekā 100 kampaņas partneru organizēti daudzveidīgi pasākumi skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos. Plašāka informācija par visiem “Digitālās nedēļas” pasākumiem pieejama: www.eprasmes.lv sadaļā “Notikumi”, izmantojot datumu vai tēmu izvēlni, kā arī, meklējot informāciju ar tēmturiem #eprasmes22, #ADWeeks2022. Papildu informācija: Sintija Sila, LIKTA komunikācijas projektu vadītāja Tel. 25990259 E-pasts: sintija@likta.lv

Vēsturiskās skolas Konstantinovas pagastā

 

Kalēju skola

 

Kalēju skolas pedagoģiskais sastāvs dažādos gados:

 

Pēteris Kovals - skolas pārzinis, - 30 gados latviskoja uzvārdu uz Klints Emma Kovals -  skolotāja

Koreņevskis  - skolas direktors (1935.-1936. gads)

Petrovska - skolas direktore (1938. gads)

Evarts - skolas direktors

Lūcija Škutāne  - skolas direktore (1949. g.)

Leontīne Lemešonoka – mācību daļas vadītāja

Anna Kudiņa – 1.-4. klašu skolotāja

Eduards Neverovskis – matemātikas skolotājs

Anna Geidāne – pionieru vadītāja

Leontīne Maļinovska – 1.-4. klašu skolotāja

Lastovskis Jānis - skolotājs

Zdanovska Adele - skolotāja

Zdanovska Helēna - skolotāja

Valtere Veronika – skolotāja

 

 

 

                            (Atmiņās dalījās Kalēju skolas skolotāja Anna Neverovska (Kudiņa) 2012. gada 08. jūlijā, Krāslavā)

Kalēju pamatskola 50-gados

P. Kovals – Kalēju pamatskolas pārzinis

E. Kovals – skolotāja

Lastovskis – matemāt. skolotājs

L. Lastovska – Skolotāja

Neverovskis - skolotājs

Anna Neverovska - skolotāja

Vēsturiskās skolas Konstantinovas pagastā

 

Sčedratu skola

 

Sčedratu skolas,  Magnusovas skolas, Vecozolu skolas, Konstantinovas skolas, turpmāk – Iskras palīgskolas-internāta pedagoģiskais sastāvs dažādos gados:

 

Aleksandra Avotiņa – mācīja visus priekšmetus, (1924. gads)

Paraskovija Nikiforova – vācu un latviešu valodas skolotāja

Patrikijs Nikiforovs – darbmācības, kara lietu, fizkultūras skolotājs

Jeļena Zarakovska – direktore;  ģeogrāfijas, zooloģijas, prakt. darba sk

Agafija Kaliņina – krievu valodas, glītrakstīšanas skolotāja

Antoņina Doida – jaunāko klašu skolotāja

Vanda Jegorova – latviešu valodas skolotāja

Jeļena Goreliševa – matemātikas skolotāja

Feodosija Kudrjavceva – jaunāko klašu skolotāja

Mihails Kudrjavcevs

Natālija Bartkeviča – jaunāko klašu skolotāja

Bronislava Vansoviča – jaunāko klašu skolotāja

Andrejs Kuzmeckis – direktors, vēstures, fizikas skolotājs

Jurijs Kuminčais – matemātikas skolotājs

Valentīna Kuminčais – krievu valodas un literatūras skolotāja

Lidija Jankovska – jaunāko klašu skolotāja

Vanda Kukele – jaunāko klašu skolotāja

Bronislava Stepiņa – vācu valodas skolotāja

Nadežda Mamohina – dziedāšanas skolotāja

Anna Losejeviča – zīmēšanas, dziedāšanas, fizikas skolotāja

Jūlija Aleksejeva – ģeometrijas, algebras skolotāja

Ģertrūda Jelinska – latviešu valodas skolotāja

Gaļina Vinogradova – jaunāko klašu skolotāja

Larisa Sergejenkova – krievu valodas skolotāja

Deniss Antonova – fizkultūras skolotājs

Irēna Ruža – matemātikas skolotāja

Jekaterina Sergejeva – uzskaites vedēja

Zinaida Murāne – jaunāko klašu skolotāja

Valentīna Rapša – latviešu valodas skolotāja

Zoja Čapkeviča – krievu valodas skolotāja

Valentīns Čapkevičs – literatūras skolotājs

Foticija Sergejeva – skolas pavāre

Anna Vertinska – direktore, vēstures skolotāja

Stanislavs Leikučs – fizkultūras skolotājs

Vladimirs Kitoks – fizkultūras skolotājs

Faina Rjabova – krievu valodas skolotāja

Vija Rokola – krievu valodas un literatūras skolotāja

Konstantīns Kravčenko – fizkultūras skolotājs

Kira Akentjeva – vācu valodas skolotāja

Genovefa Konošonoka – jaunāko klašu skolotāja

Ņina Rubcova

Ņina Ovčenko

Iļjinija Šilova – jaunāko klašu skolotāja

 

 

 

 

                            (No ģimenes arhīva informāciju sniedza un atmiņās dalījās Sčedratu ciema iedzīvotāja

 Faina Grebņova 2012. gada 09.  jūlijā, Konstantinovā)

 

Vēsturiskās skolas

Konstantinovas pagastā

 

 

Līdz 2. pasaules karam tagadējā Konstantinovas pagasta teritorija ietilpa bijušajā Dagdas pagastā

 

Dagdas pagastā 1920./21.m.g. darbojās 6 skolas ar 7 skolotājiem. Tai skaitā:

Sčedratu skola                            40 skolēni (1 latvietis, 29 krievi, 10 poļi), 1 skolotājs

Konstantinovas skola               75 skolēni (45 latvieši, 1 vācietis, 29 poļi), 1 skolotājs

Bogdānu skola               27 skolēni (25 latvieši, 2 poļi), 1 skolotājs

 

Latvijas brīvvalsts laikā (1920-1940) Dagdas pagasta teritorijā darbojās:

Sivergalas skola un Kalēju pamatskola

 

Pirmā skola tagadējā Konstantinovas pagastā atvērta Sčedratos 1904. gadā. Vēlākajos gados skola tika pārvietota uz Aleksandrovu un 1973. gadā slēgta. 1980. gadā izremontētajā skolas ēkā tika atvērta Iskras palīgskola, kas 1994. gadā pārdēvēta par Aleksandrovas speciālo internātskolu

            20. gadsimta 30. gados Sivergolā bija 7 klašu pamatskola (slēgta 60. gadu beigās)

Magnusovas sādžā – divas 4 klašu pamatskolas

1952. gadā Bogdānu sādžā tika atvērta 7 klašu pamatskola, kas 50. gadu beigās tika pārcelta uz Bronkiem – Kalēju pamatskola. Bet 1968. gadā tā tika slēgta

Savukārt 50. gados Magnusovas sādžā tika atvērta Vecozolu 7 klašu pamatskola, kas 1964. gadā arī tika slēgta

20. gadsimta 30. gados Konstantinovā darbojās Dagdas lauksaimniecības skola, kas 1956. gadā pārdēvēta par Dagdas lauksaimniecības tehnikumu, kas darbojās līdz 1970. gadam. Sakarā ar materiālās bāzes trūkumu celtniecības speciālistu sagatavošanai, 1970. gadā tehnikumu slēdza, bet mācības nepabeigušie agronomi pārcēlās uz Malnavas sovhoztehnikumu.Uz šo tehnikumu pārgāja strādāt arī vairāki likvidētā tehnikuma pasniedzēji un darbinieki. (skat. Krāslavas rajona skolu vēsture, 1997)

 

Dagdas lauksaimniecības tehnikums

 

 

Izveidots 1956. gadā Konstantinovā un darbojās līdz 1970. gadam

 

No 1959. gada, kad bija pirmais izlaidums, līdz 1970. gadam tehnikumu beidza 437 agronomi

 

Dagdas lauksaimniecības tehnikuma direktori:

 

Jānis Berjoza

Jāzeps Vecāns

Aleksandrs Razuvajevs

Staņislavs Saldonis

Igors Aleksejevs

Eduards Žilinskis

 

              (skat. Krāslavas rajona skolu vēsture)

 

Raidījuma "Literatūre" 2022gada sezona jau sākusies.

 

Grāmatu saraksts:

Rihards Bargais “Nemodernās Slampas meitenes”, Aminori, 2021
Māris Melgalvs “Labu vakar”, Liesma, 1984
Māris Melgalvs “Meldijās iešana”, Liesma, 1980
Laima Kota “Totēmi”, Jumava, 2007
Elza Ķezbere “Gliemežvāks dzied”, Zvaigzne ABC, 2011
Contra “Tik grūti būt latvietim”, Pētergailis, 2019
Eduards Veidenbaums “Kopotie raksti”
Amanda Aizpuriete “Pirms izvākšanās”, Neputns, 2020
Velga Krile “Gaismēna”, Liesma, 1979
Knuts Skujenieks “Lirika un balsis”, Liesma, 1978
Rūdolfs Blaumanis “Andriksons”, 1899
Rūdolfs Blaumanis “Raudupiete”, 1889
Rūdolfs Blaumanis “Nāves Ēnā”, 1899
Anna Auziņa “Annas pūra govs”, Neputns, 2017
Andra Neiburga “Stum stum”, Valters un Rapa, 2004
Artis Ostups “Žesti”, Neputns, 2016
Eriks Ādamsons “Smalkās kaites”, Valters un Rapa, 1937
Marija Luīze Meļķe “Nerealizēto potenciālu klubs” (Vēl nav izdota)
Klāvs Elsbergs “Velc, tēti”, Liesma, 1989

Jaunākās grāmatas bibliotēkā martā

Svinam meteņus

 ... Konstantinovā

... Šķaunē

Pasākumi bibliotēkā martā.

 

N.p.k.	Pasākuma veids, temats un nosaukums	Pasākuma norises laiks
1. 2.	Jaunākās literatūras izstāde  martā. LNB lasīšanas veicināšanas programmas  “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2021” noslēguma pasākums.	01.-31.03.2022 24.03.2022
3.	Novadpētniecības rubrika- Konstantinovas pagasta vēsturiskās skolas	14.-31.03.2022
4.	“Sēklas un stādi”-tematiska literatūras izstāde	07.-31.03.2022
5.	“Ar cerību un mīlestību-pavasaris”- Pasaules dzejas dienai veltīts pasākums.	21.03.2022
6.	Digitālā nedēļa	21.-25.03.2022
7.	Aušanas pamati-radošā darbnīca	katru  pirmdienu un piektdienu